Kanāda tirdzniecības konfliktā ar ASV piemēro tai 25% tarifus

Kanāda ir paziņojusi par atbildes tarifu piemērošanu ASV, tādējādi uzsākot tirdzniecības konfliktu starp kaimiņvalstīm.

Premjerministrs Džastins Trudo noteica “tālejošus” tarifus 25% apmērā, kas skars 155 miljardu Kanādas dolāru (106,6 miljardu ASV dolāru) vērtas ASV preces, sākot no alus un vīna līdz sadzīves tehnikai un sporta precēm.

Šis solis saskan ar ASV prezidenta Donalda Trampa 25% nodevu Kanādas un Meksikas importam uz ASV – un papildu 10% nodevu Ķīnai – saistībā ar bažām par nelegālo imigrāciju un aizliegto vieli tirdzniecību.

Trudo sacīja, ka viņš “neatkāpsies, iestājoties par kanādiešiem”, bet brīdināja par reālām sekām cilvēkiem abās robežas pusēs. “Mēs nevēlamies būt šeit, mēs to neprasījām,” viņš sacīja preses konferencē sestdienas vēlā vakarā.

Kanādas premjerministrs piebilda, ka tarifi 30 miljardu vērtām ASV precēm stāsies spēkā otrdien un vēl 125 miljardu vērtām precēm – pēc 21 dienas, lai Kanādas uzņēmumiem būtu laiks pielāgoties.

Trudo atbilde ir vērsta pret tādām precēm kā amerikāņu alus, vīns, burbons, augļi un augļu sulas, dārzeņi, smaržas, apģērbs un apavi, kā arī sadzīves tehnika, sporta preces un mēbeles.

Arī kokmateriāliem un plastmasai tiks piemēroti nodokļi, un tiek apsvērti arī ar tarifiem nesaistīti pasākumi, kas saistīti ar svarīgākajiem minerāliem un iepirkumiem.

Ekonomisti ir brīdinājuši, ka ASV ievedmuitas nodokļu ieviešana un Kanādas, kā arī Meksikas un Ķīnas atbildes reakcija var izraisīt cenu pieaugumu plašam produktu klāstam patērētājiem.

Iespēja ieviest augstākus tarifus importam uz ASV ir satraukusi daudzus pasaules līderus, jo tas uzņēmumiem sadārdzinās preču pārdošanu pasaules lielākajā ekonomikā.

Vilsona centra Kanādas institūta direktors Kristofers Sends BBC sacīja, ka ASV un Kanādas savstarpējie tarifi ir “savstarpēji garantēta iznīcināšana” un tie ļoti ātri ietekmēs cilvēku dzīvi.

Viņš sacīja, ka nebūs nekāda pielāgošanās laika, kā to nesen ierosināja ASV finanšu ministrs Skots Besents: “Vienkārši milzīgs trieciens, kas ļoti ātri apgrūtinās daudzu cilvēku dzīvi.”

Taču nodokļi ir galvenā Trampa ekonomikas vīzijas daļa. Viņš tos uzskata par veidu, kā attīstīt ASV ekonomiku, aizsargāt darbavietas un palielināt nodokļu ieņēmumus – un šajā gadījumā – virzīt politisku rīcību.

Kanādas, Meksikas un ASV tautsaimniecības ir cieši integrētas, un katru dienu robežas šķērso preces par aptuveni 2 miljardiem ASV dolāru.

Kanāda ir Amerikas lielākā jēlnaftas piegādātāja no ārvalstīm. Saskaņā ar jaunākajiem oficiālajiem tirdzniecības datiem no pagājušā gada janvāra līdz novembrim 61 % no ASV importētās naftas ieveda no Kanādas.

Kamēr Kanādas precēm, ko importē ASV, ir piemērots 25 % muitas tarifs, tās enerģijai ir noteikts zemāks 10 % tarifs.

Baltais nams sestdien paziņoja, ka tarifu ieviešana ir “nepieciešama, lai Ķīna, Meksika un Kanāda būtu atbildīgas par saviem solījumiem apturēt kaitīgo vielu plūdus uz ASV”.

Taču Trudo noraidīja pieņēmumu, ka kopīgā robeža rada bažas par drošību, sakot, ka mazāk nekā 1 % no ASV ievestā fentanila nāk no Kanādas.

Viņš piebilda, ka mazāk nekā 1 % nelegālo migrantu ieceļo ASV caur robežu un ka tarifi nav “labākais veids, kā mēs varam reāli sadarboties, lai glābtu dzīvības”.

Tramps ir norādījis, ka ir gatavs vēl vairāk palielināt nodokļus, ja valstis atbildēs uz viņa tarifiem, kā to ir darījusi Kanāda.